Ciemos Andrito Kafijas Grauzdētavā

Cilvēku aizraušanās ar  kafiju nerimst jau gadsimtiem un turpinās arī mūsdienās. Lai gan esam kļuvuši izglītotāki kafijas mākslā, tomēr ir viegli apjukt milzīgajā kafijas daudzveidībā, neskaitāmajās izcelsmes valstīs un pat pagatavošanas veidos. Pēc šādiem ievadvārdiem ir diezgan skaidrs, ar ko saistīts mans šīs reizes piedzīvojums un cik neviltoti priecājos par šādu iespēju! Šoreiz apmeklēju, pareizāk sakot, baudīju ceļojumu kafijas meistarklasē Andrito Kafijas Grauzdētavā.

page

Turpināt lasīt

TOPs gardai Valentīndienas pavadīšanai

Februāri, gada aukstāko ziemas mēnesi, tomēr ir vieglāk pārdzīvot, jo to sasilda mēneša vidū esošo svētku gaidīšana un svinēšana. Lai gan skeptiķi smīn par plīša lāčiem, sārtajos papīros ietītajām konfekšu kārbām, siržu parādi veikalu skatlogos, sarkanajām rozēm, ar ko jau kopš janvāra vidus pilni ziedu veikali, tomēr tajā ir sava burvība, ko noteikti der izbaudīt. Tādēļ uzdāviniet viens otram romantiskus, gardus svētkus, rezervējot galdiņu restorānā vai mīļākajā kafejnīcā.

Atklāti sakot, Latvija ir tik pārbagāta ar kafejnīcām, restorāniem, bāriem, ka nav iespējams izvēlēties pašus labākos, tomēr mēģināšu sniegt nelielu ieskatu savā restorānu TOP 5, kur baudīt lielisku maltīti un patīkamus mirkļus divatā. Turpināt lasīt

Vakariņas tumsā jeb Dinner in the Dark

Ik katru vakaru, ieturot vakariņas, mēs tās nevaram iedomāties bez gaismas iedegšanas telpā. Bet ir vietas, restorāni, kur pasniedz smalkāko ēdienu, sievietēm ir elegances apvītas kleitas un vīrietim klasiskais uzvalks, kur gaismas trūkums tiek uzskatīts par priekšrocību. Dinner in the Dark jeb Vakariņas tumsā šķiet kaut kas neiespējams, jo tumsā mēs neredzam viens otru un spējam atbrīvoties un justies brīvi.

Vakariņas tumsā - sajūtām bagāts piedzīvojums!

Vakariņas tumsā – sajūtām bagāts piedzīvojums!

Turpināt lasīt

Vai mīlestība tiešām ir akla?

Sveiks dārgais lasītāj,

Valentīna dienā t/c Spice sagādājām pārsteigumu ikvienam garāmgājējam, sniedzot iespēju izbaudīt un ieskatīties vakariņu tumsā norisē! Pulcējot gan brašus drosminiekus, kas baudīja vakariņas tumsā, gan ieinteresētus skatītājus, devām iespēju Jums izjust patīkamu nemieru brīdī, kad jāaizsien acis, smieklus un pozitivitāti, dodoties šajā piedzīvojumā ar draugu, debešķīgu šokolādes kūku ar gardām zemenēm no Emils Gustavs Chocolate Aspazijas bulvāra kafejnīcas, kā arī gandarījumu par piedzīvoto! Ielūkojies galerijā, lai uzzinātu vairāk!

DSC_0091

Turpināt lasīt

Vakariņas tumsā jeb mazliet savādāks restorāna apmeklējums!

Ar nepacietību gribēju izmēģināt kā tas viss būs. Iekšā kūsāja vēlme zināt, kā ir ēst pilnīgā tumsā. Un vai tas vispār ir iespējams?! Rezervēju galdiņu un piedzīvojums varēja sākties.

Restorāns diezgan omulīgs un mājīgi iekārtots. Mūs sagaidīja smaidīgs kolektīvs un vaicāja, vai esam ieradušās uz Vakariņam tumsā. Kad tas tiek apstiprināts, mums ļauj novilkt āra drēbes un nedaudz uzgaidīt. Piedzīvojums var sākties.
Viens no galvenajiem noteikumiem – izslēgt telefonu un uz kādu laiku aizmirst par tā spīdīgo gaismu. Tiekam nodotas oficianta rokās [burtiskā nozīmē]. Oficiants [viņu sauc Ingars un turpmāk tekstā tā viņu saukšu ] mums liek uzlikt rokas uz pleciem un paļauties uz viņu [tas viss līdzīgi kā ejot vilcieniņa, tikai ceļu redz priekšā stāvošais]. Tad mūs maziem solīšiem ved uz galdiņu pusi. Tumsā un paļaujoties uz Ingaru, liekas, ka jānoiet pamatīgs gabals. Beidzot – galdiņš! Lēnām un mierīgi pa vienai mūs apsēdina pie galdiņa. Vispirms roka tiek nolikta uz krēsla. Seko krēsla aptaustīšana un pēc tam var iekārtoties. Ingars mums pastāsta, ka labajā pusē ir nazis un sekojot nazim var atrast ūdens un vīna glāzi. Pirmās izjūtas ir ļoti dīvainas. Telpa ir pilnīgā tumsā. Nav nozīmes acis ir vaļā vai ciet [es izvēlos turēt acis vaļā], jo redzēt neizdodas pilnīgi neko. Tad sāks tāda kā bezsvara sajūta, jo telpa būtībā ir bezgalīgi liela, mani vismaz nekas neierobežo. Liekas, ka griestu vispār nav. Kājās vienā brīdī izjūt sajūtu, ka pilnas ar vati, bet tas ātri pāriet un tu vienkārši pierodi pie tumsas. Pēc tam lēnām sāks galda aptaustīšana. Salvetes novērtēšana – vismaz to kā tā ir apšūta un minam kādā krāsā tā varētu būt. Salvete tiek glīti nolikta uz kājām. Galds ir apaļš un uz tā ir viss ēšanai nepieciešamais – dakša, nazis, dakša un karote desertam [tas, lai uzturētu intringu un nezinātu, kas būs saldajā] un protams, abas glāzes. Palēnām telpa piepildās ar pārējiem vakariņotājiem. Pēc balsīm mēģinu noteikt, kur no manis atrodas pārējie cilvēki un vispār saprast kāda ir telpa. Izdodas tikai noteikt kādā leņķī no manis atrodas pārējiem [pēc tam atklājas, ka tas arī ir tikai aptuveni izdarīts], bet par telpu – nav ne jausmas un esmu jau beigusi prātot.
Ingars ir mūs visus veiksmīgi apsēdinājis pie galdiņiem un tūlīt mēs saņēmšot otro ēdienu. Pēc vakariņām mums būšot jāuzmin, ko tad īsti mēs ēdām. Un tikai pēc tam mums parādīs, ko mēs ēdām un kā tas vizuāli izskatījās. Ingars nomierina, ka nekas projām nerāpos.
798354_543545785669115_244440169_oTiek ienests siltais, to mēs saprotam tikai tad, kad Ingars paziņo, ka uz galda ir nolikts šķīvis. Pirmais ir smarža. Jā, smaržo garšīgi un deguns jūtas apmierināts. Dakšiņa rokā [es nazi neizmantoju vispār, jo nu ko tur vairs, tāpat mani neviens neredz] un sākas mēģinājumi dabūt uz tās ēdienu. Teikšu atklāti, tas nav vienkāršs uzdevums. Puse no reizēm, kad dakšiņa tiek pie mans mutes tā ir tukša vai labākajā gadījumā tā ir ar mērci. Tomēr ar visiem mēģinājumiem man izdodas izbaudīt maltīti. Kā man likās, tad es ēdu – lielopu gaļu, ar kartupeļu sacepumu pārlietu ar jocīgi garšojošu mērci [mērce nebija manā gaumē], burkāni, bietes, kabacis/ķirbis un vēl kaut kas kraušķos un ļoti salds. Kopumā otrais ēdiens ir ļoti garšīgs un baudāms. Viss pagatavots lieliski. Ingars neļāva man šamukties un ar pirkstu piepalīdzēt. Mēs visi kopā arī ik pa laikam skaļi minam, kas tad mūsu šķīvjos ir. Izskan smiekli un dažādas piezīmes, jo ēdiens ne tikai man, bet arī pārējiem tiešām nekur nelīda un arī uz dakšām netrāpīja vienmēr. Valda jautrība un nepiespiestība.
Ingars paziņo, ka sekos saldais ēdiens. Un palēnām katram galdiņam tiek pienests šķīvis 774361_543545639002463_498239964_oar smaržojošu gardumu. Deguns saka, ka smaržo pēc vaniļas. Izvēlos desertam dakšiņu. Pareizi darīju, izrādās ar karoti vispār neko neapēstu. Sataustu krēmu un kaut ko cietu. Krēms ar ogām un garšo nedaudz pēc putkrējuma, nedaudz pēc krēma. Man liekas, ka ogas ir upenes, tās es pēc garšas jau zinu. Atradu arī vienu zemeni. Cietā daļā garšo pēc rupjmaizes un kafijas. Jau prātā esmu izdomājusi, ka tas laikam rupjmaizes kārtojums. Bet tā konsistence nu galīgi nav tāda, tāpēc saprotu – kūka. Ar saldo iet vēl grūtāk, liekas, ka izgrūstīts pa visu šķīvi. Lēnām visi jau saldo ir skaļi izķidājuši un arī izbaudījuši.
Ingars novāc mūsu šķīvjus, apjautājs kā jūtamies un iestājas klusums. Tāds mirklis miera un liels klusums, pirms mēs atkal redzēsim gaismu. Ingars iededz sveces, pa visu telpu ir sveces. Pirmais – visi paskatās kādā kompānijā pavadīts vakars un tikai tad apskatāmies kāds izskatās mūsu Ingars. Galdi visiem tīri, mutes arī un sejās apmierināts smaids. Visi izbaudījām vakaru līdz pilnībai.
Ingars gaida, kad izteiksimies, ko tad mēs ēdām. Katram sava versija, ir lietas, kas sakrīt, ir kas atšķiras. Tomēr garšojis ir visiem un tas jau pats galvenais.
Kopvērtējumā – es izbaudīju vakaru, lieliski atpūtos, garšīgi paēdu un biju kompānijā, kas man lika pasmaidīt. Kā arī uzzināju kā savas maltītes pavada cilvēki, kam acu gaisma liegta.